Vientulība un naids sucks. Jā, tieši tā - sucks. Nav jau nekas jauns, bet "Vigīlija. Sapnis par nomodu" Jaunajā Rīgas Teātrī iespēra atkal. Ja izmantotu klasisko paņēmienu sākt no beigām, tad pēc izrādes galvā skanēja frāze "cik smalkā diegā viss karājas". Un patiesi, no naida līdz cilvēcībai (vai cerībai uz cilvēcību) ir viens pavisam mazs solis, viens mazs nodoms un noteikti viena maza rīcība - bet, cik taudz tā prasa. Jeb precīzāk - cik daudz kam ir jāpārkāpj pāri tikai ar vienu soli. Bet par visu pēc kārtas.
piektdiena, 2011. gada 30. decembris
Abonēt:
Ziņas (Atom)
Ziņas
